Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju dēļ Krievijas un Ķīnas sadarbība kļūst arvien ciešāka, vēsta ārvalstu mediji.

Alternatīvas ieguldījumiem un jaunu tirgu meklējumi jau labu laiku ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiskā prioritāte, galvenokārt, Rietumvalstu noteikto sankciju dēļ. Tā par  vienu no diviem lielākajiem Krievijas finansējuma un investīciju avotiem ir kļuvusi Ķīna.

Ķīniešu kredīti kļuvuši par neapšaubāmi lielākajiem ārvalstu finansējuma avotiem Krievijas ekonomikā. Tāpat abas valsti pastiprinājušas savu sadarbībā naftas tirgū. Maijā Krievija nosūtīja uz Ķīnu 930000 barelu naftas dienā, tādējādi pirmo reizi apsteidzot Saūda Arābiju šajā tirgū.

Neraugoties uz Ķīnas devumu Krievijas ekonomikā, Maskavas tirdzniecība ar Ķīnu samazinājusies, ko var skaidrot ar ekonomisko situāciju, bet vienlaikus kritums ir bijis mazāks nekā ar citiem lielākajiem tirdzniecības partneriem, pateicoties straujajam naftas eksportam.

Vēl viena joma, kurā Krievijai ir nepieciešams Ķīnas finansējums un tehnoloģijas, ir infrastruktūra. Šajā mēnesī valsts kontrolētā Ķīnas Dzelzceļa grupa parakstījusi līgumu ar Krievijas dzelzceļu par ātrgaitas dzelzceļa savienojumu starp Maskavu un Kazaņu. Krievija vēlas paplašināt tīklu līdz Pekinai, samazinot brauciena ilgumu starp abām galvaspilsētām līdz 48 stundām no septiņām dienā.

Daudzi analītiķi pieļauj, ka Krievijas valdība ir gatava apsvērt ar Ķīnu pat tādus darījumus, kas nebūtu iedomājami pirms sankcijām. Piemēram, nesen viens no reģioniem Krievijas Tālajos Austrumos parakstīja provizorisku līgumu nomāt 284000 hektāru neizmantotās lauksaimniecības zemes Ķīnas uzņēmumam.

Katrā ziņā, Krievijas un Ķīnas ciešā sadarbība ir atbilde uz Eiropas Savienības sankcijām, ko iepriekš atzinušas vairākas Maskavas amatpersonas, tai skaitā Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, kurš norāda, ka atbildot uz Eiropas spiedienu, Krievija nebija nedz nobijusies, nedz sarāvusies vai iestumta tālā ģeopolitiskā stūrī, bet sāka izmantot plašāk savas ievērojamās iespējas.

Jau vēstīts, ka 22. jūnijā stājās spēkā Eiropas Savienību (ES) līderu lēmums, kas paredz, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju būs spēkā līdz 2016.gada janvārim, kad paredzēts pilnībā īstenot Minskas pamieru.