Skaidrītei vienmēr viss ir skaidrs. Un viņa darīs visu, lai arī jums viss būtu skaidrs!

Arhīvs
Marts, 2019
25
26
27
28
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Sankciju politika - ne visas Eiropas valstis izrāda atbalstu
Publicēts 20. augustā, 2015.
Trieciens Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības sektoram pēc Maskavas sankcijām izraisījis bažas Eiropas politiķu vidū, liekot pieaugt protesta noskaņojumam.

7. septembrī sasaukta ārkārtas lauksaimniecības ministru sanāksme, kurā tiks apspriestas pārtikas embargo sekas. Tiek norādīts, ka piemēram, Vācijas eksports uz Krieviju ir samazinājies uz pusi, savukārt Francijas valdība steigusi izstrādāt plānu lauksaimniecības nozares atbalstam, tikmēr Eiropas noliktavas ir uzkrājušas 100,000 tonnas nepārdoto cūkgaļu.

"Politiskajai elitei katrā no ES valstīm ir izpratne par sankciju neproduktīvo raksturu," norāda ekonomikas eksperte Nadežda Arbatova.

"Valstis, kas cietušas visvairāk no Krievijas embargo, ir tās, kas tradicionāli uzturējušas labas attiecības ar Maskavu, tai skaitā, Itālija, Grieķija, Ungārija un dažas valstis ārpus ES, pirmkārt, Balkānos, kas izvirzījušas jautājumu par sankciju atcelšanu. Tomēr ES lēmumi ir balstīti uz vienotību un tieši saistīti ar Minskas vienošanos īstenošanu," atzīst eksperte.

Vienotība gan nav traucējuši dažām valstīm paust savu nožēlu par sankciju rezultātu, tai skaitā Francijai. Tomēr vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka Rietumi turpinās sankcijas pat tad, ja būs informēta par sankciju neizdevīgo ietekmi. Tomēr tiek pieļauts, ka lauksaimnieki protesti iespējams pakāpeniski mainīs politiķu domas un viņi izvēlēsies aizsargāt savas valsts nacionālās intereses.

"Šīs valstis, ar kurām Krievija ir īpašās attiecības, piemēram, Itālija, Grieķija, Somija, Čehija un Ungārija un pat ES neformālā līdere Vācija nav ieinteresēta turpināt anti - Krievijas sankcijas, kas nodara kaitējumu valsts ekonomikai," norāda Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta profesors Sergejs Oznobishevs.

Jau vēstīts, ka atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

 


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: